14/10/2020
Ronīši patīk daudziem pateicoties jūrai un apkārtnes dabai - tā ir galvenā šīs vietas vērtība. Taču ne mazāk interesanta ir arī vēsture un objekti, kas saistās ar šo vietu.
Aiz Ragaciema sākas “Gausā jūdze”, kas atdala Ragaciemu no Klapkalnciema. Tā ir apmēram 8 km gara un senatnē šo attālumu mēroja ar kājām vai zirgu. Apkārtne ir vienmuļa un šeit nav bijusi neviena apstāšanās vieta, tāpēc parasti ceļinieki centās atrast kādu ceļabiedru, jo apkārtnes mežos siroja laupītāji. Gadsimtiem Gausā jūdze kalpojusi kā robeža, kas atdalījusi dažādu etnisko grupu apdzīvotus novadus, administratīvās teritorijas un pat frontes. Gausajā jūdzē laupīšanas un uzbrukumus vietējiem zvejniekiem un zemniekiem veicis arī nostāstiem apvītais lielceļu laupītājs Kaupēns…
13.gs Livonijas ordeņa laikā šī teritorija bija pakļauta ordenim. 1561. gadā izveidojās Kurzemes un Zemgales hercogiste, bet 1795. gadā Krievija pievienoja savai teritorijai, taču robeža starp Vidzemes un Kurzemes guberņu tik un tā bija stingri jāievēro - tika noteikts, ka ikvienam mācītājam jāmaksā 100 dālderu liela soda nauda, ja tas salaulās vidzemnieku ar Kurzemes zemnieci….
Pirms Klapkalnciema ir redzama norāde uz somu jēgeru Pirmā pasaules kara 1916. gada kaujas vietu. No augusta līdz decembrim somi bija atbildīgi par Vācijas Austrumu frontes vistālāko ziemeļu sektoru. Iebraucot ciemā ceļa kreisajā pusē redzami arī brīvprātīgo somu kareivju kapi.
Klapkalnciems par zvejniekciemu kļuva 19. gadsimta beigās. Arī Otrā pasaules kara laikā apkārtnē norisinājušās kaujas - te bija Kurzemes katla robeža. Klapkalnciemā uzņemti vairāki abu filmu “Zvejnieka dēls” (1939 un 1957) skati. Lāčupītes dendrārijs, kas atrodas starp Apšuciemu un Klapkalnciemu, kaut arī visskaistākais ir maijā un jūnijā, arī rudenī priecē ar savu krāšņumu .
Visas šīs vēstures stāstu vidū atrodas mūsu Ronīši. Iekārtojušies mūsu siltajās un mājīgajās mājiņās, izejot ārā jebkuros laika apstākļos, katrs atradīs savu – cits jūsmos par dzestrā rudens gaisā jūras un koku šalkoņu, cits, ieraugot tālumā Ragaciema bākas ugunis, domās atcerēsies stāstus par jūras pirātiem, kuri dedzinot ugunskurus gaida savus laupījumus, bet varbūt cits, ieejot mežā, starp nejauši satiktajām vāverēm un lapsām, atcerēsies stāstus par somu jēgeriem…
Laipni lūdzam Ronīšos!
