Ķoņu dzirnavu vēsture
Ziemeļlatvijas, gandrīz pašā attālākajā nostūrī- 7 km attālumā no Rūjienas un 5 km attālumā no Latvijas-Igaunijas robežas, Rūjas upes krastā atrodas Ķoņu dzirnavas. Dzirnavas celtas aptuveni pirms 210 gadiem. Dzirnavas cēlis barons Džems fon Menzenkampfs. Menzenkampfu ģimene dzirnavās saimnieko līdz pat 1922.gadam, kad pēc agrārreformas Maksis fon Menzenkampfs tās pārdod Erne
stam Lāmanim. Uz to brīdi dzirnavās esot strādājuši 2 strādnieki, darbojušās 2 ūdens turbīnas, 2 maļamie gaņģi, putraimu, skrošu gaņģis, vilnas kārstuves un vērpjamā mašīna. Vēlākajos gados ir zāģēti jumta dēlīši, kārsta, vērpta un šķeterēta vilna, malta labība, bīdelēti graudi. Lai nodrošinātu nepārtrauktu darbību tiek uzstādīts papildus dzinējs, jo ūdens spēks nepietiek. Nav precīzu ziņu, vai ir ražota arī elektrība. Dzirnavas darbojās arī kara gados, ir saglabājies ziņojums no 1944.gada, ka tur strādā 2 strādnieki, iekārtas noslogotas 60% apmērā, jo trūkst strādnieku. 1943.gadā pārstrādāti 8000kg vilnas. Darbojas kāršamā mašīna un ar roku darbināma vērpjamā mašīna ar 160 spolēm un viena ar roku darbināma šķeterējamā mašīna ar 10 spolēm.
1949.gadā Ernestu Lāmani izsūta uz Sibīriju, bet dzirnavas nonāk kolhoza rīcībā. Padomju periodā Ķoņu dzirnavas apsaimniekoja kolhozi „Pionieris”, „Tālavietis” un kolhozs „ Cīņa”. Tieši kolhozi un to darbības virzieni aitkopībā un vilnas apstrādē palīdzēja saglabāt dzirnavas un vilnas apstrādes iekārtas.
1959.gadā tiek uzstādīta vilnas vērpšanas iekārta, kura ražota Rīgā 1922.gadā, 1924.gadā tā ir uzstādīta Rīgā Hartmaņu firmā „Rīgas tekstils”, bet pēc tam pārvesta uz Ķoņiem.
60 gadu sākumā, kad dzirnavās saimniekoja kolhozs „Cīņa” ir nomainītas arī vilnas kāršanas iekārtas pret lielākām, kuras atvestas no Bērzaines pagasta Baļļu dzirnavām - vietas, kur arī tikusi pārstrādāta vilna. Iekārtas ir 1872 gadā Vācijas pilsētā Werdau ražotas Robeta Bucholda mašīnfabrikā. Šajā periodā iekārtu piedziņai tiek uzstādīti elektromotori.
1992. gadā, sākoties nacionalizēto īpašumu atgūšanas periodam, Ķoņu dzirnavās atgriežas Ernesta dēls Arnolds Lāmanis. Atgūtajā īpašumā saimnieko septiņus gadus.
1999. novembrī Arnolds Lāmanis pārdeva dzirnavas z/s „ Krēsliņi” tās īpašniekam Ilgonim Čākuram ar nosacījumu, ka jāsaglabā vēsturiskās vērtības. No 2000.gada 25.augusta dzirnavās ražo elektrību. Dzirnavu pagrabstāvā izveidota hidroelektrostacija.
2000. decembrī reģistrēja SIA „Ķoņu dzirnavas”, kura valdes priekšsēdētāja ir Mirdza Čākure
2002.gadā Ķoņu dzirnavas piedalās Eiropas kultūras mantojuma dienās.
2004. gadā Latvijas Industriālā mantojuma fonds atzīst Ķoņu dzirnavas kā industriālo mantojumu.
2005.gadā uz vecās kūts pamatiem SIA „Ķoņu dzirnavas” uzbūvē jaunu viesu namu, restaurē aizsprostu un izveido zivju dīķi.
2012.gadā Rīgas Tehniskās Universitātes Materiālzinātnes un Lietišķās Ķīmijas Fakultāte
uzdāvina 18gs-Krievijā ražotu-vilnas plucināšanas ,kāršanas, vērpšanas iekārtu-viss vienā. Šāda iekārta ir vienīgā Latvijā. Dzirnavas ir viens no pirmajiem mehāniskajiem uzņēmumiem Latvijas laukos un ar saglabātajām iekārtām ieņem unikālu vietu Latvijā, jo tā ir vienīgā vieta, kur var vienuviet aplūkot darbībā vilnas kāršanu, vērpšanu, šķeterēšanu un miltu malšanu, kur ir saglabāti senie arodi-graudu malšana un vilnas pārstrāde.
